Čapultepekas kauja un "Niños Héroes"

Čapultepekas kauja

13. septembrī Meksikā tiek atzīmēta Čapultepekas kaujas un "Niños Héroes" gadadiena, kas norisinājās 1847. gadā. Viss sākās tāpēc, ka Amerikas Savienotās Valstis pieteica karu Meksikai, vēloties paplašināt savu teritoriju un it īpaši iekarot Teksasu, Augšējo Kaliforniju un Ņūmeksiku.

1847. gada 12. septembrī ap pulksten 5 no rīta Amerikas Savienotās Valstis sāka bombardēt bijušo Čapultepekas kara koledžu. 13. septembrī amerikāņi atkal uzsāka spēcīgu uzbrukumu, tāpēc ģenerālis Nicolás Bravo pavēlēja visiem Kara koledžas (Colegio Militar) kadetiem to pamest. Neraugoties uz šo pavēli, daži jaunieši nolēma palikt cīņā un aizstāvēt pili ar savu dzīvību. Starp tiem, kas palika līdz galam, bija seši Niños Héroes, kuri aizstāvējās ar tām nedaudzajām ieročiem, kas viņiem bija, pat ar pašu ķermeņiem.

Amerikāņu armija galu galā atņēma dzīvību šiem jauniešiem, kuri aizstāvēja pili ar savu dzīvību, un uzvarēja karu. Šo kadetu milzīgās drosmes dēļ viņus dēvē par "Niños Héroes".

"Niños Héroes"

Vicente Suárez: dzimis Puebla pilsētā un neliela auguma, viņš paņēma šauteni un 14 gadu vecumā aizstāvēja pili.

Fernando Montes de Oca: dzimis Meksikā (Ciudad de México), bija 18 gadus vecs un piederēja Pirmajai rotai, tāpēc bija gatavs un apmācīts cīnīties pret jebkāda veida uzbrukumu.

Francisco Márquez: bija jaunākais grupā, tikai 12 gadus vecs, dzimis Gvadalaharā. Viņu atceras par milzīgo drosmi, un tagad viņš ir viens no Gvadalaharas ievērojamajām personībām.

Juan de la Barrera: dzimis Meksikā (Ciudad de México), 19 gadu vecumā, bija radinieks Pedro de la Barrera, vienam no spāņu konkistadoriem, kas ieradās kopā ar Hernán Cortés.

Agustín Melgar: dzimis Čivavā un pazīstams kā radošākais no visiem, jo cīņas laikā mēģināja izgudrot pistoli.

Juan Escutia: kaujas brīdī 20 gadus vecs, līdz pat šai dienai ir visslavenākais no visiem varoņu jauniešu stāstiem, pateicoties slavenajai versijai, ka viņš ar Meksikas karogu rokās metās no pils virsotnes.